Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
prasīgs
prasīgs -ais; s. -a, -ā
prasīgi apst.
1.Tāds, kas mēdz izvirzīt stingras prasības (piemēram, pret kāda, arī savu, darbību, izturēšanos, īpašībām).
PiemēriKlāvs ir prasīgs un stingrs, cilvēki pie tā pierod un strādā labi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriBieži mēs, pieaugušie, izturamies ārkārtīgi prasīgi pret jaunatni un pilnīgi nekritiski pret saviem trūkumiem.
2.Tāds, kam ir nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
Piemēri..prasīgajām cukurbietēm augsne sagatavojama ar lielāku rūpību nekā mazāk prasīgiem tauriņziežiem.
Avoti: 6-2. sējums