prasīgs
prasīgs -ais; s. -a, -ā
prasīgi apst.
1.Tāds, kas mēdz izvirzīt stingras prasības (piemēram, pret kāda, arī savu, darbību, izturēšanos, īpašībām).
PiemēriKlāvs ir prasīgs un stingrs, cilvēki pie tā pierod un strādā labi.
- Klāvs ir prasīgs un stingrs, cilvēki pie tā pierod un strādā labi.
- Meistare bija gadījusies prasīga. Katru dienu viņa stingri novērtēja padarīto un atzīmēja žurnālā.
- Duburs [režisors].. - neiecietīgs un prasīgs - pret Mirdzas Šmithenes runāto vārdu izturējās ar lielu cieņu.
- pārn. ..zēns aiznes līdzi atmiņas par skolas možo, prasīgo garu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriBieži mēs, pieaugušie, izturamies ārkārtīgi prasīgi pret jaunatni un pilnīgi nekritiski pret saviem trūkumiem.
- Bieži mēs, pieaugušie, izturamies ārkārtīgi prasīgi pret jaunatni un pilnīgi nekritiski pret saviem trūkumiem.
2.Tāds, kam ir nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
Piemēri..prasīgajām cukurbietēm augsne sagatavojama ar lielāku rūpību nekā mazāk prasīgiem tauriņziežiem.
- ..prasīgajām cukurbietēm augsne sagatavojama ar lielāku rūpību nekā mazāk prasīgiem tauriņziežiem.
- Mitruma ziņā lielloku sīpoli ir mazāk prasīgi nekā parastie sīpoli.
Avoti: 6-2. sējums