prasīgums
prasīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → prasīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriImanta Auziņa dzeja tā izveidojusies kā sintēze no godīga, asa redzējuma un ētiska prasīguma..
- Imanta Auziņa dzeja tā izveidojusies kā sintēze no godīga, asa redzējuma un ētiska prasīguma..
- Blakus viņas mīļumam un laipnībai allaž iet stingrs prasīgums.
- Pakāpeniski, ar lielu prasīgumu aktrise slīpēja sevi jaunajā žanrā..
2.Vispārināta īpašība → prasīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKultūraugu prasīgums.
- Kultūraugu prasīgums.
Avoti: 6-2. sējums