pušums
pušums -a, v.
1.Ievainojums, brūce.
Piemēri..sievas pārsēja karotājiem dabūtos pušumus un iezieda punus.
- ..sievas pārsēja karotājiem dabūtos pušumus un iezieda punus.
- Helga Fūriju [kaķeni] visvisādi dakterēja, kamēr pušumu sadziedēja.
- Stilbi un ceļgali tika nodrāzti vienos pušumos..
2.Plīsums, bojājums (kādā priekšmetā).
Piemēri..rīt pat jāatminas uzkāpt istabaugšā un palikt kādu mutesbļodu zem tā pušuma [jumtā], kamēr ar mitrumu nav pievilkušies griesti.
- ..rīt pat jāatminas uzkāpt istabaugšā un palikt kādu mutesbļodu zem tā pušuma [jumtā], kamēr ar mitrumu nav pievilkušies griesti.
- «Kāvies?».. - «Kāpēc tu tā domā?» Pametu ar galvu uz pušumu viņa kreklā.
- Kāds palaidnis saurbis bērzus. Pušumi jāpiededzina un jāaizķepē.
Avoti: 6-2. sējums