Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārtraucējs
pārtraucējs -a, v.
pārtraucēja -as, s.
1.Darītājs → pārtraukt.
2.v.; el. Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
PiemēriElektromagnētiskais pārtraucējs.
Avoti: 6-1. sējums