Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pūte3
pūte -es, dsk. ģen. pūšu, s.; apv.
Mākonis.
PiemēriNakti lietus labi noskalojis ceļu. Arī tagad vēl tikko pārgājusi lietus pūte smidzina sīku nokrišņu rasu.
Avoti: 6-2. sējums