Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
raupjums
raupjums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → raupjš1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriOzola mizas raupjums.
  • Ozola mizas raupjums.
  • Akmens virsmas raupjums.
  • Papīra raupjums.
  • Rokas slīpmašīnas izmanto, nolīdzinot detaļu vai materiālu raupjumu..
  • ..no traktora stūres turēšanas.. delnas guvušas vīrišķīgo raupjumu..
2.Vispārināta īpašība → raupjš2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTā bija dīvaina.. taustes atmiņa, kas atvedināja izjūtas par auduma biezumu un raupjumu..
  • Tā bija dīvaina.. taustes atmiņa, kas atvedināja izjūtas par auduma biezumu un raupjumu..
  • Krāsu izvēle,.. raksts, dzijas raupjums vai pūkainums - tas viss piešķir adījumam vienreizīgumu.
3.Vispārināta īpašība → raupjš3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBet mīla nāca ar ikdienu, rūpēm.. Tā baidīja ar zemes raupjumu un spēku.
  • Bet mīla nāca ar ikdienu, rūpēm.. Tā baidīja ar zemes raupjumu un spēku.
  • No [māla] plasta veidotajos traukos.. parasti uzsvērts formas raupjums, arhaiskums..
Avoti: 6-2. sējums