raustīties
raustīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
PiemēriPuisis nodrebēja un saspieda neviļot Kārlēna pirkstus tik cieti, ka tas nemierīgi sāka raustīties.
- Puisis nodrebēja un saspieda neviļot Kārlēna pirkstus tik cieti, ka tas nemierīgi sāka raustīties.
- Tie, kas redzējuši Ludi Pupiņu dejojot, stāsta, ka viņš nemaz nezinot, ko nozīmē dejot. Ludis tikai lokoties, kratoties un raustoties.
1.1.Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
PiemēriLūpas raustās.
- Lūpas raustās.
- Acu plakstiņi raustās.
- Raustīties raudās.
- Raustīties smieklos.
- Raustīties klepus lēkmē.
- Krampju gadījumā bērns pēkšņi zaudē samaņu, pārgriež acis, kļūst zilgans, bet rociņas un kājiņas kļūst vai nu stīvas, vai raustās 2-3 minūtes un pat ilgāk.
- Mārtiņš sēdēja sakņupis, un pleci viņam raustījās nevaldāmās elsās. Pēkšņi viņš atkal uzlēca kājās un metās uz durvīm.
- ..Bāders saliecies spiež rokas pie krūtīm un trīsēdams un raustīdamies sāk klepot.
- ..viņa sejā no dusmām raustījās muskuļi.
- pārn. Ienaidnieka bumbvedēji aiz meža stūra bombardēja lielceļu. Visa zeme drebēja un brīžiem raustījās kā krampjos.
1.2.Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli). Būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
Piemēri..nervoza atriebības kāre raustījās viņa sejā.
- ..nervoza atriebības kāre raustījās viņa sejā.
- Ap muti [Mārtiņam] raustās slepeni smiekli..
- Sutoņas nospiestas, apkārtnes iespaidu jauktas,.. Klaasam domas raustījās nesakarīgās konvulsijās.
2.Vairākkārt strauji virzīties šurpu turpu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriSuņi kauc un raustās, un stiepj atkal puisi pa sniegu.
- Suņi kauc un raustās, un stiepj atkal puisi pa sniegu.
- pārn. Un Rīga raustījās šajā ķēdē, kuras galu kaulainajos pirkstos turēja Karalis Bads.
2.1.Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
PiemēriMotors atdzisis, raustījās, noslāpa.
- Motors atdzisis, raustījās, noslāpa.
- Pārsteigumā atlaidu gāzes pedāli, un mašīna raustīdamās palēnināja gaitu.
- ..mašīnai piemetas niķi. Sprauslā, raustās, paskrien gabaliņu, atkal raustās.
2.2.Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu). Izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
PiemēriMācītājs Robergs abas sievas ielaida sakristejā, kur pie maza altāra raustījās divas sveču liesmas.
- Mācītājs Robergs abas sievas ielaida sakristejā, kur pie maza altāra raustījās divas sveču liesmas.
- Dzeltenā lampas liesma raustīdamās raksta drebošas ēnas uz pelēkajām baļķu sienām.
- Spuldze ir neliela, un gaisma, ko tā izstaro, brīžam raustās, te iekvēlodamās spožāk, te kļūdama tumša un sarkanīga, it kā taisīdamās izdzist.
3.parasti 3. pers. Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
PiemēriUztraukumā viņiem sāk raustīties valoda..
- Uztraukumā viņiem sāk raustīties valoda..
- ..viņš pārvērstā balsī klaigājis un bijis balts kā palags. Rokas viņam drebējušas, valoda raustījusies.
- Maika smalkais tenors viegli trīsēja un sāka raustīties.
4.pareti Refl. → raustīt1. Tikt raustītam.
PiemēriGroži Jura rokās tagad raustījās straujāk..
- Groži Jura rokās tagad raustījās straujāk..
5.sar. Būt nedrošam, arī baidīties. Būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
PiemēriOzols pasmaidīja. «Ko tu rausties, Elza! Man taču nav jāklausās skaisti vārdi. Pietiek, ka es tevi saprotu.»
- Ozols pasmaidīja. «Ko tu rausties, Elza! Man taču nav jāklausās skaisti vārdi. Pietiek, ka es tevi saprotu.»
- Zigis mazliet pagrieza galvu, un tai mirklī sniega pika ķēra viņa vaigu. «Nu ko, tev raustās?» balss mēdīdama noprasīja.
Avoti: 6-2. sējums