Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
resnīgs
resnīgs -ais; s. -a, -ā
resnīgi apst.; pareti
Paresns.
PiemēriKatedrā uzraušas resnīgs puisis izpūrušiem matiem, zilā izbalējušā studenta blūzē.
Avoti: 6-2. sējums