runājošs
runājošs -ais; s. -a, -ā
runājoši apst.
1.Divd. → runāt.
2.Izteiksmīgs. Tāds, kas spilgti pauž (ko).
PiemēriVisi saka: «Cik Uldim ir runājošas acis!»
- Visi saka: «Cik Uldim ir runājošas acis!»
- «Jums ir skaista piere, zvejnieku tīri zilās acis un runājošas rokas.»
Avoti: 6-2. sējums