sagumzīt
sagumzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu. Saburzīt. Saņurcīt.
PiemēriKur aiz vateņa ir sabāztas visas viņa [zēna] grāmatas... Burtnīcas sagumzītas.
- Kur aiz vateņa ir sabāztas visas viņa [zēna] grāmatas... Burtnīcas sagumzītas.
- ..viņa pirkstos vēl aizvien balto sagumzītā papīra strēmele.
- sal. Viņa pati juta, ka runa iznāk tāda kā sagumzīta, uztraukumā piemirsās daudzi svarīgi argumenti.
- pārn. ..tumsai nākot, tie [ūdens dzīvnieki] bieži vien sagumzīja ezera tumšo un spīdīgi gludo virsu, tā ka lieli loki un gredzeni gāja uz visām pusēm..
1.1.Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
PiemēriPa daudzajām kabatām viņam izdodas sameklēt cigareti un to pašu sagumzītu, apbirzušu.
- Pa daudzajām kabatām viņam izdodas sameklēt cigareti un to pašu sagumzītu, apbirzušu.
- Līgavai vaiņags sagumzīts, mati izjukuši.
- Šai krastā pārmests zieds pār tumšu līmeni, pār šaubu tumsu... un brīnums, ka to mulsā nesagumzu.
- pārn. ..bērziņš, tikko mazliet stiepies, Jau vētras sagumzīts un līks.
1.2.parasti divd. formā: sagumzīts Būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam. Būt neapkoptam.
PiemēriAizgājis no orķestra, padzīts no komandas, viņš jau trešo dienu dzēra.. - nemazgājies, noaudzis ar bārdu, sagumzīts un saņurcīts.
- Aizgājis no orķestra, padzīts no komandas, viņš jau trešo dienu dzēra.. - nemazgājies, noaudzis ar bārdu, sagumzīts un saņurcīts.
Avoti: 7-1. sējums