sakļauties
sakļauties -kļaujos, -kļaujies, -kļaujas, pag. -kļāvos; refl.
1.Refl. → sakļaut1. Tikt sakļautam.
Piemēri..lūpas viņai cieti sakļāvušās kā gliemenei vāki.
1.1.Ļoti cieši piespiesties vienam pie otra.
PiemēriJaunie dejoja, kopā sakļāvušies, viens otram acīs skatīdamies..
2.Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā. Ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
PiemēriAiz gājēju soļiem sakļaujas zelmenis, pāri tam pārskrien viegla vēja pūtiens.
2.1.Tikt savirzītam (kāda kopuma) — piemēram, par augiem.
PiemēriGludajai dzelzs mēlei [izkaptij] līdzi slaidā lokā aizplūst dažādie augi un sakļaujas draudzīgā vālā.
2.2.pārn. Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu).
PiemēriCilvēku straume viņus iznesa laukā. Pāri apkārtnei jau bija sakļāvusies vēsa, pavasarīga tumsa.
3.Refl. → sakļaut3. Tikt sakļautam. Saliedēties [2].
PiemēriMērķtiecīgi un noteikti sevi.. piesaka nākamā Krievu drāmas teātra aktieru paaudze, kas tiecas sakļauties ar iepriekšējām, papildināt ansambli.
Avoti: 7-1. sējums