samudžināties
samudžināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās
1.Refl. → samudžināt1. Tikt samudžinātam.
Piemēri«Nu, vai es neteicu?» jautā Roškins, iemezdams makšķeri zivju baram pašā vidū. Arī es gatavojos iemest āķi, bet Roškins pasteidzās brīdināt: «Met tālāk, citādi samudžināsies.»
2.Refl. → samudžināt2. Tikt samudžinātam.
PiemēriMeitene iet stalti, viņa pat acis neuzmet savam pavadonim, un Robim visa domāšana samudžinās.
Avoti: 7-1. sējums