samulsināt
samulsināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) samulst.
PiemēriStruņķim bija niķis samulsināt - it īpaši sievietes - ar kādu negaidītu un nekaunīgu izteicienu.
- Struņķim bija niķis samulsināt - it īpaši sievietes - ar kādu negaidītu un nekaunīgu izteicienu.
- ..viņa cēla galvu augšā un smēja dziļām iešķībām acīm. Juri samulsināja šīs acis. Viņš mīņājās, kasīja pakausi un urbināja degungalu.
- Lai čūska neiekostu, vajagot atkāpties sānis un trīs četras reizes tai lēni apiet apkārt. Tas rāpuli samulsinot.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
PiemēriPlīv baloži balti. Lielceļi kūp. No pilieniem palēnām akmeņi drūp... Tu redzi to visu, skrien līdzi prāts, Vēl spārngalu vēja samulsināts.
- Plīv baloži balti. Lielceļi kūp. No pilieniem palēnām akmeņi drūp... Tu redzi to visu, skrien līdzi prāts, Vēl spārngalu vēja samulsināts.
Avoti: 7-1. sējums