saplūkties
saplūkties plūcos, -plūcies, -plūcas, pag. -plūcos; refl.
1.trans. Saplūkt1 sev.
PiemēriSaplūkties dārzā ziedus.
- Saplūkties dārzā ziedus.
- Puisis saplūcies zāles.
- Pļavā māva govs,.. pierietējusi, smaga, slapju zāli saplūkusies.
2.sar. Sakauties.
Piemēri«Dažreiz kaujas gan. Tovakar tikai tā drusciņ saplūcās.»
- «Dažreiz kaujas gan. Tovakar tikai tā drusciņ saplūcās.»
- Reinis:.. man ir tāda sajūta, ka mēs ar to puisi saplūksimies.
- Divi sienāži bija saplūkušies savā starpā, un viens pārkodis Otra cieto lūpu.
Avoti: 7-1. sējums