Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saspraudīt
saspraudīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudāt ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
PiemēriVisur pletās ūdens, tikai ūdens, kurā krūmi izskatījās pēc saspraudītām zaru slotām.
2.Spraudāt savienot, sastiprināt.
PiemēriMilda Austruma [šuvēja] loka saspraudīto Ilgas blūzīti..
Avoti: 7-1. sējums