Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sastrēgums
sastrēgums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → sastrēgt1. Veidojums, kas ir radies, kam sastrēgstot.
PiemēriAsiņu sastrēgums.
  • Asiņu sastrēgums.
  • Žults sastrēgums.
  • Transporta sastrēgums.
  • Parasti ledus sastrēgumi un plūdi rodas tur, kur upē krītas straumes ātrums, piemēram, pie spēkstaciju ūdenskrātuvēm..
  • Te [uz tilta] bieži rodas sastrēgumi, jo tilts par šauru.
  • Sastrēgumi radās ātri. Vairāk nevajadzēja, kā vienam kokam aizķerties un sagriezties šķērsām pāri upītei, kad dažu minūšu laikā radās kaudze.
1.1.pārn. Sasprindzinājums2.
Piemēri..Indriķis pamazām izkratīja sirdi, kā atlīdzību iegūdams to atbrīvotības un iztukšotības vieglumu, kas cilvēku pārņem, beidzoties jebkuram sastrēgumam..
  • ..Indriķis pamazām izkratīja sirdi, kā atlīdzību iegūdams to atbrīvotības un iztukšotības vieglumu, kas cilvēku pārņem, beidzoties jebkuram sastrēgumam..
  • Nē, nebija skaistuma ne dabā, ne dvēselē, un Bērtulis meklēja izeju no sastrēguma, kas viņu pēdējā laikā bija pārmācis.
2.Paveikta darbība, rezultāts → sastrēgt2.
PiemēriJa gadījies [cehā] sastrēgums un montētājas vairs netiek galā ar darbu, viņas ņem no konveijera jaunpiegādātos aparātus un atliek tos sāņus, lai vēlāk paveiktu savu operāciju.
  • Ja gadījies [cehā] sastrēgums un montētājas vairs netiek galā ar darbu, viņas ņem no konveijera jaunpiegādātos aparātus un atliek tos sāņus, lai vēlāk paveiktu savu operāciju.
  • «Šodien raujos pušu. Pieņēmēja saslimusi,» viņa sacīja, skaidrodama sastrēgumu.
Avoti: 7-1. sējums