sastrēgums
sastrēgums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → sastrēgt1. Veidojums, kas ir radies, kam sastrēgstot.
PiemēriAsiņu sastrēgums.
1.1.pārn. Sasprindzinājums2.
Piemēri..Indriķis pamazām izkratīja sirdi, kā atlīdzību iegūdams to atbrīvotības un iztukšotības vieglumu, kas cilvēku pārņem, beidzoties jebkuram sastrēgumam..
2.Paveikta darbība, rezultāts → sastrēgt2.
PiemēriJa gadījies [cehā] sastrēgums un montētājas vairs netiek galā ar darbu, viņas ņem no konveijera jaunpiegādātos aparātus un atliek tos sāņus, lai vēlāk paveiktu savu operāciju.
Avoti: 7-1. sējums