satrenkāt
satrenkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Trenkājot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriSatrenkāt aitas kūtī.
2.Trenkājot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku trenkājot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
PiemēriSuns tā satrenkājis aitas, ka tās vairs neēd.
Avoti: 7-1. sējums