Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
satīklot
satīklot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; trans.
1.Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
PiemēriBojātās skujas satīklotas ar skrajiem pavedieniem, pa kuriem pārvietojas ērces.
  • Bojātās skujas satīklotas ar skrajiem pavedieniem, pa kuriem pārvietojas ērces.
  • Tauriņa kāpuri izgrauž zirņu sēklas pākstīs un satīklo tās ar pavedieniem.
  • pārn. Jā, pa kuru laiku meitenes jau sievas?.. Es to nemanīju, satīklots ar bēdām..
1.1.intrans. Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu.
PiemēriDažreiz auga saknes tā satīklojušas un pieaugušas pie poda malām, ka nevar augu [no puķu poda] atbrīvot.
  • Dažreiz auga saknes tā satīklojušas un pieaugušas pie poda malām, ka nevar augu [no puķu poda] atbrīvot.
Avoti: 7-1. sējums