Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
savienojamība
savienojamība -as, s.; parasti vsk.
1.Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot1.
PiemēriDetaļu savienojamība.
  • Detaļu savienojamība.
2.Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot3.
PiemēriTeorijas un prakses savienojamība.
  • Teorijas un prakses savienojamība.
3.Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot4.
PiemēriVārdu savienojamība.
  • Vārdu savienojamība.
4.Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus. Arī saistāmība2.
PiemēriVielu savienojamība.
  • Vielu savienojamība.
Avoti: 7-1. sējums