Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
smīkņāt
smīkņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; niev.
Smīnēt.
PiemēriTad viņu [iedzērušo] pārņem vēlēšanās uzdziedāt, un viņš arī uzdzied, likdams nedrošās kājas marša taktī. Pretimnācēji smīkņā..
Avoti: 7-2. sējums