Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
spīķeris
spīķeris -ra, v.; novec.
Preču noliktava (parasti īpašā celtnē).
PiemēriKopš pašas nodibināšanas Rīga bijusi tirdzniecības pilsēta. Sākumā tirgotāji preces turēja savās mājās, bet vēlāk, tirdzniecībai paplašinoties, cēla īpašus mūra spīķerus.
  • Kopš pašas nodibināšanas Rīga bijusi tirdzniecības pilsēta. Sākumā tirgotāji preces turēja savās mājās, bet vēlāk, tirdzniecībai paplašinoties, cēla īpašus mūra spīķerus.
  • Spīķeru iela kādreiz bija pilna ar spīķeriem - lieli un sarkani, no ķieģeļiem, noliktava pie noliktavas.
  • Tagad Straumēnu kvieši šķīrās galīgi no savas klēts un sakņu laukiem, lai izbērtos pa nezināmiem spīķeriem..
Avoti: 7-2. sējums