Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spīvums
spīvums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → spīvs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«..visu nevajag vērtēt tikai rubļos.» Viņš pats nesaprata, kur rodas šis spīvums, šī žults, kas tagad lauzās uz āru, bet citādi nebija iespējams..
2.Vispārināta īpašība → spīvs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRudens vēju spīvumā lepni putodama, viņam pretī šalca jūra.
Avoti: 7-2. sējums