sprukstiņš
sprukstiņš -a, v.; sar.
Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
PiemēriPēc sprukstiņa šis zēns neizskatās, kaut pārvarēm cenšas izteikties asprātīgi un vieglprātīgi.
- Pēc sprukstiņa šis zēns neizskatās, kaut pārvarēm cenšas izteikties asprātīgi un vieglprātīgi.
- Mārtiņš slepus paglūnēja uz Andri, īsts sprukstiņš! Mati kā nolaizīti.
- Novēršos, uzgriezu tam lecīgajam sprukstiņam, karstas putras strēbējam muguru.
Avoti: 7-2. sējums