spīganīgs
spīganīgs -ais; s. -a, -ā
spīganīgi apst., reti
1.Tāds, kas spīgo. Spīgans.
PiemēriBlāzma atmirdza sniegā,.. vērta piekalnes kupenas spīganīgi zilgas..
2.Tāds, kas ir raksturīgs spīganai (1).
PiemēriBet tam teiktajam pāri un virsū klājas spīganīgs smaids, sāk, nedomājiet, ka esmu no glaudāmām, no kniksētajām!
Avoti: 7-2. sējums