spītnība
spītnība -as, s.; parasti vsk.; reti
Spītība.
PiemēriPuika izskatījās diezgan mierīgs, tikai vaigu bija savilcis par daudz spītnīgā smaidā, kā kad ar spītnību slēptu savu kaunu.
- Puika izskatījās diezgan mierīgs, tikai vaigu bija savilcis par daudz spītnīgā smaidā, kā kad ar spītnību slēptu savu kaunu.
Avoti: 7-2. sējums