staiguļot
staiguļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; niev.
1.Staigāt1, parasti bez nopietna iemesla.
Piemēri«Vai tad tu nemaz vairs negribi iet dienvidū! Cik dienu jau nu nebūs, kamēr tu šitā staiguļo apkārt?»
- «Vai tad tu nemaz vairs negribi iet dienvidū! Cik dienu jau nu nebūs, kamēr tu šitā staiguļo apkārt?»
- Viņš ir nolicis skulptūru atpakaļ galdā un sīkiem, nevarīgiem solīšiem staiguļo gar sienām.
1.1.Klaiņot.
Piemēri«Vai tad, pa pasauli staiguļodams, tu domā atrast laimi?»
- «Vai tad, pa pasauli staiguļodams, tu domā atrast laimi?»
Avoti: 7-2. sējums