Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
staiguļot
staiguļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; niev.
1.Staigāt1, parasti bez nopietna iemesla.
Piemēri«Vai tad tu nemaz vairs negribi iet dienvidū! Cik dienu jau nu nebūs, kamēr tu šitā staiguļo apkārt?»
1.1.Klaiņot.
Piemēri«Vai tad, pa pasauli staiguļodams, tu domā atrast laimi?»
Avoti: 7-2. sējums