streipuļot
streipuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
PiemēriViņš jutās noreibis tik stipri, ka streipuļoja, un, turēdams vienā rokā lukturīti, otru slidināja gar sienu un balstījās pret to.
- Viņš jutās noreibis tik stipri, ka streipuļoja, un, turēdams vienā rokā lukturīti, otru slidināja gar sienu un balstījās pret to.
- Ģirts viņu [meiteni] paņēma klēpī kā mazu bērnu un, aiz piepūles streipuļodams, iznesis malā, pakrita ar visu nastu pielijušajā zālē.
- Izgājis nelielas pļaviņas malā, viņš ieraudzīja prāvu dzīvnieku, kas pāri iepretī kūņājās sniegā, piecēlās, streipuļoja un tad atkal pakrita.
Avoti: 7-2. sējums