Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
strupkaklis
strupkaklis -ļa, v.
strupkakle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Tas (tāds), kam ir īss, parasti paresns, kakls.
PiemēriStrupkaklis kucēns.
Avoti: 7-2. sējums