stumbens
stumbens -a, v.
stumbēns -a, v.; apv.
Stumbenis1.
PiemēriResnā vītola stumbeņa apaļos dobumus pieputinājis sniegs..
- Resnā vītola stumbeņa apaļos dobumus pieputinājis sniegs..
- ..cirvis tā nedroši krīt uz alkšņa mīkstā stumbeņa..
- Augļu dārzos asi stumbeni. Tur ir bijušas ābeles, bumbieres un plūmes... Viss sagrauts..
- Netālu otrs bērzs jau beidzis savu mūžu, augstā galotne nokritusi.. Biedinoši stāv garais stumbēns, pārlieku apaudzis smagām piepju dūrēm.
Avoti: 7-2. sējums