Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stūrmanis
stūrmanis -ņa, v.
stūrmane -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Transportlīdzekļa (parasti kuģa, lidaparāta) vadīšanas speciālists, kas nosaka, aprēķina tā kursu.
PiemēriTālbraucējs stūrmanis.
Avoti: 7-2. sējums