Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sunene
sunene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; pareti
Kuce.
PiemēriŠoreiz vainīga bija Dollija, ja tā varētu teikt, mūsu ielas sunene..
  • Šoreiz vainīga bija Dollija, ja tā varētu teikt, mūsu ielas sunene..
  • Kucēns bija sunene, pa pusei vilku sugas.
Avoti: 7-2. sējums