tiepīgs
tiepīgs -ais; s. -a, -ā
tiepīgi apst.
1.Tāds, kas neatlaidīgi, nepiekāpīgi cenšas īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas. Ietiepīgs.
PiemēriTiepīgs cilvēks.
- Tiepīgs cilvēks.
- ..Budēvics [skolotājs] nekādi nevarēja saprast, kādēļ Jirjens [skolnieks] tik bērnišķīgi tiepīgs, jo citādi taču aprobežots nelikās.
- pārn. Tikai pasakās tas [ēzelis] ir dumjš un tiepīgs. Spānieši man stāstīja, ka patiesībā ēzelis ir ļoti gudrs un vērtīgs dzīvnieks.
- pārn. Bet atmiņa ir nepielūdzama un tiepīga. Nav taisnība, ka cilvēks vairāk atceras labo, bet ļaunais ātrāk zaudē krāsas..
- pārn. Tiesa, kas tiesa, Tiņģeres mālainā zeme dažbrīd ir tiepīga.
Stabili vārdu savienojumiTiepīgs kā āzis.
- Tiepīgs kā āzis — Ļoti tiepīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriTiepīgi klusēt.
- Tiepīgi klusēt.
- Asjas tieksmes ikvienā jautājumā diktēt noteikumus.. izauga par neiecietīgu uzstājību un tiepīgu varaskāri.
- Kādreiz zēnībā māte spieda pie klavierēm, bet es tiepīgi ķepurojos pretī..
- «Es iešu līdzi. Man bail,» tiepīgi saka zēns.
- pārn. Dīvaina, grumbuļaina apakštase, kas, uzlikta uz galda malas, tiepīgi svērās uz sāniem.
Avoti: 7-2. sējums