tiesāt1
tiesāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.jur. Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā. Arī spriest tiesu.
Piemēri..kā zibens manī pēkšņi uzliesmoja doma: mani liesās. Es biju slepkava, un mani sagaidīja sods.
1.1.intrans.
Piemēri..kara tiesa varēja [revolucionāriem] dot, kaut arī bargi tiesājot, tikai astoņi gadi katorgas.
2.Saskaņā ar tradīciju, arī patvaļīgi vērsties (pret kādu), parasti, lai (to) sodītu. Atzīt, ka (kāds, kas) ir nevēlams, peļams.
PiemēriDzīvu interesi par Voltēru apliecinājusi Vācija. Lesings tiesāja Voltēru, bet pats rakstīja Voltera stilā.
3.fizk. Vadīt (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
PiemēriImantam šodien bija jāiet tiesāt basketbola spēli..
3.1.intrans.
PiemēriSacensību tiesnešu sarakstos parasti varēja lasīt vadošo sportistu vārdus. Ja paši nestartēja, tad tiesāja, bet klāt bija šā vai tā.
Avoti: 7-2. sējums