Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trubiņa
-as, s.; sar.
1.Dem. → truba.
2.Klausule1.
PiemēriSausais vairs tālāk neklausījās Ozola bezkaunībās, bet dusmās nosvieda tālruņa trubiņu.
Avoti: