trubiņa
trubiņa -as, s.; sar.
1.Dem. → truba.
2.Klausule1.
PiemēriSausais vairs tālāk neklausījās Ozola bezkaunībās, bet dusmās nosvieda tālruņa trubiņu.
- Sausais vairs tālāk neklausījās Ozola bezkaunībās, bet dusmās nosvieda tālruņa trubiņu.
- Ilgāku laiku neviens nenāca pie aparāta, pīkstēja tikai signāli, un viņš jau gribēja nolikt trubiņu, kad beidzot nodudināja Melānijas pazīstamais baritons..
Avoti: 7-2. sējums