Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tuntuļot
tuntuļot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Ļoti silti ģērbt. Vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
PiemēriVakarā tēvs tuntuļo abus lielos bērnus kažokos un lakatos.
2.intrans. Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iet.
PiemēriMēs bijām labu laiku tuntuļojuši kājām, zirdziņš bij atpūties..
Avoti: 8. sējums