tupstīties
tupstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Tupties, parasti vairākkārt.
PiemēriBet tieši tik nesvarīgo sīkumu dēļ Arnolds te bija labu brīdi rāpojis un tupstījies, locījis savu sāpošo muguru..
- Bet tieši tik nesvarīgo sīkumu dēļ Arnolds te bija labu brīdi rāpojis un tupstījies, locījis savu sāpošo muguru..
- Viņš rāva bisi no pleca un tupstījās, lai atbalstītu elkoni pret celi.
- ..suns bija kļuvis krietni nepacietīgāks. Viņš tupstījās un mīņājās, kulstīja asti..
Avoti: 8. sējums