tuvība
tuvība -as, s.; parasti vsk.
1.Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
PiemēriValerijs bija uzaudzis bez ģimenes un tāpēc ilgojās cilvēku tuvības, ilgojās mīļa vārda un silta glāsta..
1.1.Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
PiemēriBiju uztrūcinājis Maiju, pusmiegā viņa man pieglaudās un atkal ilgojās tuvības.. Neatbildēju glāstiem.. Novērsos.
1.2.Stāvoklis, kad (kas) izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī stāvoklis, kad (kas) ir labi zināms, saprotams.
Piemēri..vienmēr paliks lauku ļaužu tuvība dabai..
2.Vispārināta īpašība → tuvs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Tuvums (1).
PiemēriPuisis sajuta, ka meitene atkrīt uz viņa krūtīm, un, kaut gan ziņkārība lika tam drīzāk tikt kājās, lai noskaidrotu avārijas iemeslu, viņš tomēr vairījās pat pakustēties, baidīdamies atgrūst plecu, kas ar savu negaidīto tuvību un siltumu visam viņa ķermenim pārsvieda dīvainas tirpas.
3.Vispārināta īpašība → tuvs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriA. Skalbes stilam raksturīga tuvība tautas dziesmām - kodolība, koncentrētība, ritmiska noteiktība, dzejiskas frāzes īsums un tās folkloristiskais skanējums.
Avoti: 8. sējums