tuvīns
tuvīns -ais; s. -a, -ā
tuvīni apst.
1.Samērā tuvs1. Tuvējs (1).
PiemēriApkārt kliedza kaijas, visi tuvīnie akmeņi bija to nosēdēti balti.
- Apkārt kliedza kaijas, visi tuvīnie akmeņi bija to nosēdēti balti.
- Atēdušās gluži labo atālu, viņas [aitas] dzīrās pielavīties tuvīnajam auzu laukam..
- Janvāra saulē sniegs tik balts.., pa tuvīno lielceļu aizslīd retas ragavas.
1.1.Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Tas, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
PiemēriPirms devāmies Ziemsvētku un Lieldienu brīvlaikā, viņš ieteica šo laiku lietderīgi izmantot - apmeklēt tuvīnos vecos ļaudis un ar viņiem aprunāties. Varbūt kāds zina senu dziesmu, pasaku..
- Pirms devāmies Ziemsvētku un Lieldienu brīvlaikā, viņš ieteica šo laiku lietderīgi izmantot - apmeklēt tuvīnos vecos ļaudis un ar viņiem aprunāties. Varbūt kāds zina senu dziesmu, pasaku..
- Lašņevā mācās bērni no visām kaimiņu kolonijām, tie dzīvo kopmītnēs. Bet, kad notiek korespondentu nodarbības, tad arī tuvīnie pārnakšņo skolā.
2.Samērā tuvs3. Tuvējs (2).
PiemēriPašreiz neviens nedomāja par tuvīno rudeni un ziemu, slapjdraņķiem un dubļiem.
- Pašreiz neviens nedomāja par tuvīno rudeni un ziemu, slapjdraņķiem un dubļiem.
- Indras mati bija mitri. Laikam no tuvīnā rīta rasas.
3.Samērā tuvs4. Tuvējs (3).
4.Samērā tuvs6.
Piemēri«Nē, Gust, tu gan esi cilvēks,» krusttēvs jau atļāvās tuvīnāku sirsnību.
- «Nē, Gust, tu gan esi cilvēks,» krusttēvs jau atļāvās tuvīnāku sirsnību.
- Dialogos neklātienē dažkārt tomēr atļaujamies lietot.. tuvīnāko uzrunu, kādu neuzdrīkstamies, tiekoties personiski.
Avoti: 8. sējums