tvanīgs
tvanīgs -ais; s. -a, -ā
tvanīgi apst.
1.Tāds, kur izplatās asa, nepatīkama smaka (par vietu, telpu, vidi).
PiemēriKad durvis un logi bija vaļā, istabas izelpoja biezo, tvanīgo gaisu dārza jaunajā zaļumā.
- Kad durvis un logi bija vaļā, istabas izelpoja biezo, tvanīgo gaisu dārza jaunajā zaļumā.
2.poēt. Stipri, reibinoši smaržīgs.
Piemēri..taka izveda Linardu klajumā,.. pēc tam celīte ielocījās tvanīgā ievājā.
- ..taka izveda Linardu klajumā,.. pēc tam celīte ielocījās tvanīgā ievājā.
- Tveicē tvanīgi skujas svilst, pāri [silam] debess - kausēta alva.
2.1.Stiprs, reibinošs (par smaržu).
PiemēriNo Zitas matiem dveš tvanīgā smarža, Kristaps aizgriež galvu, taču smarža, šķiet, piesātinājusi visu šauro telpu, nekur nav atelpas, svaiga gaisa strūklas.
- No Zitas matiem dveš tvanīgā smarža, Kristaps aizgriež galvu, taču smarža, šķiet, piesātinājusi visu šauro telpu, nekur nav atelpas, svaiga gaisa strūklas.
- Tvanīgi smaržoja lilijas, rozes, neļķes..
3.Tveicīgs.
PiemēriPār okeānu noguļas melna dienvidu nakts, tvanīgā gluži kā Latvijā siena laikā.
- Pār okeānu noguļas melna dienvidu nakts, tvanīgā gluži kā Latvijā siena laikā.
- Ir tvanīgs šis bezvēja vakars.
Avoti: 8. sējums