tvīksme
tvīksme -es, s.; parasti vsk.
1.Karstums, tveice.
PiemēriNoklusa palmu vēsmojums, aprimst dienvidu tvīksme..
- Noklusa palmu vēsmojums, aprimst dienvidu tvīksme..
2.Stipra, skurbinoša smarža.
PiemēriVisu mazpilsētu ietvēra svaigu ziedu smaržas, liekot sirdij gurt saldā reibinātājā tvīksmē.
- Visu mazpilsētu ietvēra svaigu ziedu smaržas, liekot sirdij gurt saldā reibinātājā tvīksmē.
3.Tīksme (parasti jutekliska).
PiemēriSaauž kopā tā [dziesma] skumjas un līksmi, Bēdu zem akmens allažiņ liek. Mātes rūpe un līgavas tvīksme Debesu bērzos pacelta tiek.
- Saauž kopā tā [dziesma] skumjas un līksmi, Bēdu zem akmens allažiņ liek. Mātes rūpe un līgavas tvīksme Debesu bērzos pacelta tiek.
- Skūpstot Ievu, viņa lūpas sakniebās ciešāk kopā un viņam bija kauns par to, ko viņš dara. Viņš drusku drebēja, tāpat kā Ieva, bet viņa trīsās nebija viņas lūdzošās tvīksmes.
Avoti: 8. sējums