tvīkt
tvīkt tvīkstu, tvīksti, tvīkst, pag. tvīku; intrans.
1.Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās). Arī karst2.
Piemēri..tvīku tīfa karsonī. ..māsas Lienes sīkās, kalsenās roķeles grozīja jo bieži mani [gultā] no sāniem uz sāniem..
1.1.pārn. Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
PiemēriViņš to apskāva un nelaida vairs vaļā, un pirmo reizi viņa sajuta, cik labi ir tvīkt uzticīgās, mīlestības vijīgās un stingrās rokās.
1.2.pārn. Būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
PiemēriJums versmē dusmas tvīkst, sirds krūtīs klaudz..
2.Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī karst1.
Piemēri..ļaudis, tveicē tvīkstot, Ilgo brīdi ēnā piegult..
2.1.Karst (piemēram, saulē) — parasti par augiem, zemi.
PiemēriSaulgozī tvīka un smaržoja sveķainās skujas..
2.2.Izplatīt spilgtu gaismu, stipru siltumu.
PiemēriTvīkst zilgmē saule svelmīga virs galvas..
3.Sarkt, arī sarkt un karst (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām). Sārtoties, būt sārtam (parasti par seju, tās daļām).
Piemēri..lekcijas klausoties, meitenes tvīka gluži kā sārtas, svaigas avenes..
3.1.pārn. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu. Arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
Piemēri..uz sūnām tvīkst sarkanas zemenes..
3.2.pārn. Būt košam, spilgtam (par krāsu, tās toni).
PiemēriRāmās atvasaras dienās.. ābeļdārzs līdzinās varenai puķu dobei, kurā tvīkst siltās krāsas..
5.Ļoti vēlēties, ilgoties, alkt.
PiemēriIva pazina daudzas meitenes, kas ātri apprecējās un pēc tam slēpa sirdī smeldzi, tvīka pēc kaut kā un ilgojās, līdz piedzima pirmais bērns..
5.1.trans.
Piemēri..prāts un sirds tvīka redzēt neredzēto.
6.parasti 3. pers.; reti Stipri smaržot. Būt spēcīgam (par smaržu).
Piemēri..saimniece mani ieveda mazā istabiņā, kur gar sienām vēl tvīka Jāņu kroņi..
Avoti: 8. sējums