urbināties
urbināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Ilgāku laiku, intensīvi urbināt1.
PiemēriBillīte vasarās ravēja lielajās Dūkšņa dārzniecībās.. Dažreiz viņa mani ņēma līdz, es urbinājos pa zemi..
- Billīte vasarās ravēja lielajās Dūkšņa dārzniecībās.. Dažreiz viņa mani ņēma līdz, es urbinājos pa zemi..
- Ne prieka dēļ starp lediem, seklās vietās Diendienā urbinās tie [gulbji] dūņās cietās..
- Galvā [zirgam] uzmaukta kule, purns viņam urbinājās pa to..
2.Ilgāku laiku, intensīvi urbināt2.
Piemēri..aizmirsies rožainās domās par nākotni, sāka urbināties degunā, lietodams līko rādītāja pirkstu kā bagaru.
- ..aizmirsies rožainās domās par nākotni, sāka urbināties degunā, lietodams līko rādītāja pirkstu kā bagaru.
- Ko tu urbinies ausī?
Avoti: 8. sējums