uzbudināties
uzbudināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos
Refl. → uzbudināt1. Tikt uzbudinātam.
PiemēriIekšējo orgānu nevienmērīgā attīstība var ietekmēt centrālo nervu sistēmu. Tāpēc pusaudži ir nelīdzsvaroti - strauji uzbudinās un ātri nomierinās.
- Iekšējo orgānu nevienmērīgā attīstība var ietekmēt centrālo nervu sistēmu. Tāpēc pusaudži ir nelīdzsvaroti - strauji uzbudinās un ātri nomierinās.
- Es esmu tā noskaities un uzbudinājies, ka maizes klaips trīc manā rokā.
- Viņš jau gribēja sākt dusmoties, lēkt augšā un kliegt, bet pēdējā brīdī atcerējās, ka ārsti viņam aizlieguši uzbudināties..
Avoti: 8. sējums