Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzmācība
uzmācība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → uzmācīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPuiša uzmācība apgrūtināja Mārīti, un viņa to neslēpa. Huga drīz saprata, ka viņam te nav ko cerēt uz panākumiem..
2.Vispārināta īpašība → uzmācīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriGriezīgu skaņu uzmācība
Avoti: 8. sējums