uzmeklēt
uzmeklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu). Sameklēt (1).
PiemēriUzmeklēt mežā lietaskoku cirvja kātam.
1.1.Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
Piemēri..viņš uzmeklēja Tallinas ielā dzīvojošos Šterna radus..
1.2.Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
PiemēriStefana skatiens ciema liepu un priežu zarotnē nevilšus uzmeklēja baznīcas torņa siluetu.
1.3.Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
PiemēriArnis tveicē pārlieku izslāpis. Netālu kuplu koku apņemtas mājas, ies uzmeklēt aku.
Avoti: 8. sējums