uzmācība
uzmācība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → uzmācīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPuiša uzmācība apgrūtināja Mārīti, un viņa to neslēpa. Huga drīz saprata, ka viņam te nav ko cerēt uz panākumiem..
- Puiša uzmācība apgrūtināja Mārīti, un viņa to neslēpa. Huga drīz saprata, ka viņam te nav ko cerēt uz panākumiem..
- Un acis - tās raudzījās ar tādu neizturamu uzmācību. Reižu reizēm Līna sastapa šo dzirkstošo skatienu.
- ..tēvs.. sita mušas pie galda ēdot, kad nevarēja atvairīties no nepatīkamo kukaiņu uzmācības.
2.Vispārināta īpašība → uzmācīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriGriezīgu skaņu uzmācība
- Griezīgu skaņu uzmācība
Avoti: 8. sējums