Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzplandījums
uzplandījums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → uzplandīt.
PiemēriTikai spilgtāks [ugunskura] liesmu uzplandījums apgaismo tuvāko apkārtni. It kā izrauj no tumsas atsevišķus priekšmetus.
Avoti: 8. sējums