uzplaucēt
uzplaucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (ka?) uzplaukst. Izplaucēt [2].
PiemēriNoder [ziedu kompozīcijām] ne tikai ziedoši, bet arī vienkārši uzplaucēti zari ar nelielām lapiņām.
Avoti: 8. sējums