uzriņķot
uzriņķot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriDejotāji uzriņķo uz skatuves.
- Dejotāji uzriņķo uz skatuves.
1.1.pārn. Uzvirpuļot (par viesuli, arī sniegu, lapām u. tml.).
PiemēriMēs vēl nevaram apturēt plūdus.. un viesuli nevaram notvert, kad tas kā vanags uzriņķo gaisā.
- Mēs vēl nevaram apturēt plūdus.. un viesuli nevaram notvert, kad tas kā vanags uzriņķo gaisā.
Avoti: 8. sējums